Zemas intensitātes treniņi - nenovērtētākā pieeja kustībai

Mūsdienās valda uzskats – ja pēc treniņa neesi pilnīgi izsmelta, tas nav bijis “kārtīgs” treniņš.

Bet patiesībā viss nav tik vienkārši. Dažreiz tieši mierīgs, kontrolēts treniņš sniedz vislabākos rezultātus.

Par stresu un ķermeni

Augstas intensitātes treniņiem, protams, ir sava vieta. Taču realitātē lielākajai daļai no mums ikdiena jau tā ir gana intensīva - termiņi, pienākumi un nepārtraukta steiga. Ķermenis bieži atrodas stresa režīmā, pat ja mēs to īsti nepamanām.

Tas nozīmē, ka stresa hormons kortizols jau tāpat ir paaugstināts.

Ja šādai ikdienai vēl regulāri pievieno ļoti intensīvus treniņus, ķermenis ne vienmēr kļūst stiprāks. Dažkārt tas vienkārši kļūst noguris.

Zemas intensitātes treniņi darbojas citādi. Tie nevis pārslogo, bet palīdz atrast līdzsvaru ķermenī. Tu kusties un stiprini muskuļus, bet bez papildu stresa.

Rezultātā enerģija kļūst stabilāka, atjaunošanās notiek vieglāk, un kustība kļūst par regulāru ieradumu.

Izdegšana

Fitnesa industrija bieži atspoguļo darba kultūru: vairāk, ātrāk, intensīvāk.

Taču izdegšana notiek arī sportā.

Ja sākumā esi motivēta, bet pēc pāris nedēļām padodies problēma nav disciplīnā. Problēma ir pieejā.

Ilgtspējīga kustība nav balstīta uz sevis sodīšanu. Tā balstās uz saprātīgu slodzi, kontroli un apzinātu darbu.

Ilgtermiņā lielākos rezultātus dod tas, ko vari turpināt

Labākais treniņš nav grūtākais. Labākais treniņš ir tas, kuru vari atkārtot.

Zemas intensitātes darbs uzlabo stāju, stiprina dziļo muskulatūru, attīsta mobilitāti un ķermeņa apzinātību. Tas stiprina stabilizējošos muskuļus un saudzē locītavas.

Šī nav pieeja “darīt mazāk”.Tā ir pieeja darīt gudrāk.